Es nekad neesmu sēdējis mājās, nedarot kaut ko lietderīgu. Kopš šī gada 1. janvāra esmu sēdējis pie sava galda, pat nedomājot par ceļošanu vai naudas spēlēm. Darbojos ar projektiem, kurus esmu gadiem ilgi atlicis, spēlēju tiešsaistē "DoylesRoom.com", lasīju, skatījos TV un DVD. Lasīju blogus, pāris reizes dienā iegāju tvīterī un tērēju daudz laika, apdomājot pagājušos un turpmākos pasākumus.
Tā ir samērā garlaicīga laika pavadīšana, tomēr tā var izprast daudzas lietas. Piemēram, domāju, ka nekad pilnībā neesmu apzinājies to, ka cilvēki pret mani izturas kā pret pagājušo laiku spēlētoju, kā pret kaut ko antīku. Goda vārds!
Es nekad neesmu tērējis daudz laika, lai pētītu oponentu statistiku un mēģinātu izpast viņu spēles stilu u.t.t. Tādas muļķības var darboties internetā pret spēlētājiem, kurus nepazīstat, taču es līdz šim brīdim esmu pārliecināts, ka pokers - tā ir "cilvēcīga" spēle. Ja jūs ieskatīsieties spēlētājam acīs, jūs sekundes simtdaļā uzzināsiet daudz vairāk nekā mēnesi pētot viņa statistiku.
Es neapgalvoju, ka darbs ar statistiku ir bezjēdzīgs. Bet, dieva dēļ, vai tiešām šie ģeniālie iesācēji nesaprot pokera koncepciju un stilu maiņu? Man var būt sava veida spēles tendences, kuras var atpazīt, tomēr esmu gatavs izaicināt jebkuru - lai viņš mēģina uzminēt, kāds būs mans nākamais solis spēlē. Kā viņi to var zināt, ja pat es nezinu, ko es darīšu līdz brīdim, kad es to izdaru? Es vienmēr zinu, ko daru, kad izspēlēju banku, un mēģinu ievērot zināmu secību. Un tā arī ir tā "vecmodīgā" lieta, ko sauc par telliem.
Runājot par telliem jeb ķermeņa valodu (un ne tikai), jāpiezīmē tas, ka visi topspēlētāji ievēro to, ko mēs saucam par minitelliem. Kā? Piemēram, viņi vēro to, kā jauniņais apietas ar saviem čipiem, viņa sarunas pie galda, plus fiziskos tellus, kas piemīt praktiski ikvienam. Vecie profesionāļi to zina, un sesijas laikā vairākas reizes mēģina mainīt savu likmju manieri u.t.t.
Jā, daži ievērojami spēlētāji tādas lietas neievēro. Piemēram, Stjū Ungaram piemita dažas lietas, kas 100% viņu nodeva. Kad mēs spēlējām Lowboll Draw, bija ierasts skatīties un pēc tam solīt. Stjū reizēm skatījās uz savām kārtīm un blefoja, aptuveni nojaušot, ka viņam ir spēcīga kombinācija. Viņš uzskatīja, ka vienmēr ir jāpārliecinās, ka esmu redzējis, kā viņš atskatās, lai tādējādi aizdzītu manas šaubas par to, ka tas ir "bezcerīgs pusblefs". Tas bija lieliski, un daudzus gadus es ievēroju līdzīgus sīkumus, spēlējot praktiski ar jebkuru. Telli nekad nemelo, taču jautājums ir - kā tos ievērot tiešsaistē?
Es jūtu, ka nedaudz pārlecu no vienas domas pie citas, taču, kad neko nedari dienu pēc dienas, prāts sāk aktivizēties. Jebkurā gadījumā, es nekad neesmu izlicies, ka esmu labticīgs interneta pokera spēlētājs, tādēļ es varu nezināt vai nesaprast dažas daudz sarežģītākas problēmas.
Kad es dzirdu cilvēkus runājam par programmām, par softu, kas krāj statistiku u.t.t., es vienkārši domāju - kas tas ir, pie velna! Tādēļ - varbūt spēle internetā ir pavisam cita pasaule, un, iespējams, es vienkārši esmu dinozaurs un nesaprotu visus sīkumus. Taču man pokers ir spēlētāju grupa, kas sēž un cenšas saprast, kā iegūt oponentu čipus.
Es joprojām varu pārlekt tēmām, kamēr turpinu.
Pēc tam, kad es palasīju blogus, forumus un dažādas pokera diskusijas, es sapratu, ka tagad pie pokera galda tieku uzskatīts par "nitu".
Vecais vai jaunais stils - nav nozīmes. Spēles mērķis ir iegūt sev oponenta čipus. Mēŗkis nav "zvaigžņu spēle" vai mēģinājums pievērst auditoriju. Es domāju, ka spēlēju neslikti, kad 15 reizes pēc kārtas uzvarēju TV keša spēlēs. Taču tas neapmierināja pokera kritiķus, kuri vēlas redzēt iespaidīgas spēles, lielas bankas u.t.t.
Ja jūs vēlaties objektīvi skatīties televīzijā pokeru, jums jāsaprotu, ka citu spēlētāju stils nosaka to, kā jums jāspēlē.
Tātad, es vienkārši apsēdos un gaidīju, kad jaunie un zaļie kļūdīsies. Un viņi to vienmēr izdarīja. Uzskatiet mani par traku, taču esmu redzējis tikai piecus vai sešus spēlētājus, kurus varu uzskatīt par patiešām prasmīgiem.
Reizēm iespējams iziet sausam no ūdens, taču, ja jūs neiemācīsieties pamatus, viņi galu galā noķers jūs aiz pakaļas.
Tik tiešām, jābūt ievērojamai atšķirībai starp spēli klātienē un internetā, tāpēc, ka lielākā daļa jauno spēlētāju no interneta neko nesaprot. Tuvākajās dienās, iespējams, es neizturēšu un parādīšu tiem puišeļiem, kā spēlē Doils Bransons.
Patiesībā tas būs muļķīgi, jo tieši tagad ir grūti zaudēt, kad tie jaunie puiši mēģina spēlēt kā slavenības.
Tā kā esmu izbijis basketbola spēlētājs, domāju, ka basketbols ir laba analoģija jebkurā līmenī. Šodiena pret rītdienu. Spēlētāji, protams, ir dažādi, taču fiziskā nozīmē. Šodienas spēlētāji ir lielāki, spēcīgāki, un spēj to, ko mana laika spēlētāji nespēja. Taču spēles mērķis nav mainījies. Jūs mēģināt nopelnīt punktus un neļaut otrai komandai darīt to pašu. Vienvārdsakot, jūs mēģināt uzvarēt.
Pokers nav fiziska spēle, un galvenais te ir - uzvarēt vairāk čipus nekā zaudējat. Tādēļ man ir samērā grūti pateikt, ka mūsdienu spēlētāji īr labāki par vecajiem. Jūs varat tiesāt tiukai citu uzvaru un rūdījuma kvalitāti.
Te ir, par ko pastrīdēties.
Oriģināls: CardPlayer.com